Okeanārijs, viņš arī okeanāriums, angliski saucas Aquarium. Un tiešām – ko tur daudz gudrot? Akvārijs paliek akvārijs, pat ja aizņem tikpat vietas, cik futbola stadions, bet zivju sugu tajā ir vairāki tūkstoši (2100, ja pavisam precīzi). Smieklīgi, ka vārds Oceanarium buržuju valodā arī ir, bet tas nozīmē konkrēti okeanārija okeāna daļu, tā kā te nu viņi mums tomēr ielika kloķi.
Okeanārija faniem ir speciāla lapa, iemetu te logotipa dēļ
Lai nu kā, līdz Šeda okeanārijam mēs nokļuvām kājām,
jo ūdens taksometrs nekursēja viļņošanās dēļ, bet autobusu trolley bija ilgi jāgaida, un arī brauc tas ilgi. Varbūt tas bija nepareizs lēmums – kamēr aizgājām pilsētas svelmē, bijām jau nedaudz piekusuši, un staigāt pa okeanāriju vairs nebija tik jautri. Kamēr tipinājām, redzējām bezpajumtniekus zem estakādes un gājēju tiltu no aizpagājušā raksta.
Pa kreisi redzama okeanārija ēdnīca
Jūras Zirdziņč
Iekšā tikām bez rindas, un saucas tas dīvaini – will call, kā man priekšā pateica iepriekšējā raksta komentāros. Tagad nedaudz faktu par okeanāriju. Tas tika atvērts 1930. gada 30. maijā un bija (pārsteigums!) pats lielākais pasaulē. To apmeklē 2 miljoni cilvēku gadā, un tas ir otrs populārākais Čikāgas apskates objekts uzreiz aiz dabaszinātņu muzeja. Tas ir dīvaini, manā skatījumā krāsainās zivtiņas ir smukākas, lai gan arī muzejā ir ko redzēt.
Kaut kāda krokodilveidīga zivs, vēsture tās vārdu vēl nav saglabājusi
Lai jums atnestu šo zīmīgo faktu, man nācās nodarboties ar interneta arheoloģiju. Ja nu kāds nezina, pastāv veidi, kā dabūt jebkuru lapu, pat ja oficiālajā adresē tās vairs nav.
Pirmais – Coral Cache. Tā ir kešošanas sistēma, kuras dalībnieki ir brīvprātīgie. Lai izvilktu pazudušu mājaslapu, ieejiet oficiālajā lapā un ievadiet adresi. Mīnusi – nav pilnīgi visu lapu, dažreiz baigi bremzē.
Velns viņu zina, kas tas tāds, bet izskatās prikolīgi
Otrais – Google Cache. Kā jau nosaukums priekšā saka, tas ir meklētājprogrammas Google kešs. Lai cik dīvaini tas nebūtu, Gūgle, starp citu, tāpat kā citi meklēšanas grandi, glabā pilnīgi visu internetu, vismaz to, ko spēj – citādi tā nevarētu veikt meklēšanu. Lai dabūtu pazudušo mājaslapu, ierakstiet Gūgles meklēšanas lauciņā cache: un tālāk lapas adresi. Piemēram cache:www.example.com. Mīnusi: pavisam svaigu un pavisam vecu lapu nav, kā arī nav tādu, kurām ir aizliegta indeksēšana meklētājprogrammās.
Trešais – Internet Archive, organizācija, kas arhivē internetu. Dienu no dienas nogurumu nepazīstošie roboti rūpīgi inspicē un krauj noliktavā lapas. Un tas tiešām ir Sīzifa darbs, jo internets ar laiku kļūst tikai lielāks, un visu to saglabāt nav nekādi iespējams. Gribat redzēt, kā izskatījās maikrosofta lapa 1996. gadā? Nav problēmu. Lietošana ir vienkārša – ieejiet un ievadiet adresi. Mīnusi – ir nevis visas lapas, bet tikai populārās, pie tam lapa tās arhivē salīdzinoši reti.
Šī ir cichlid, akvārijiem ļoti populāra tropiskā zivs
Okeanārijā vispirms apskatījām Wild Reef, ja atmiņa neviļ. Tāda sajūta, ka mēs palaidām garām vienu no 5 pastāvīgajām izstādēm, Carribean Reef, vai arī ar skaistumu pārslogotās smadzenes tajā brīdī atslēdzās. Koraļļu rifi ir fantastiski skaisti (ko ir redzējis jebkurš, kurš skatījies Kusto raidījumus), bet ekspozīcijas centrā atrodas milzīgs akvārijs, kurā ir pat haizivis.
Pēc Wild Reef, kas atrodas pagrabā, braucām ar liftu augšā, paskatījāmies uz Āfrikas un vietējām zivīm. Viskonsinā klimats ir nedaudz siltāks par mūsējo, un dzīvās radības tur netrūkst, taču Lielie ezeri ir lieli, tajos ir vēsāk un zvēru ir pamazāk.
Drīz sākās priekšnesums ar delfīniem, un mēs pasteidzāmies uz vajadzīgo ēkas daļu. Okeanārijā ir delfīni, belugas un jūraslāči. Vadītājs spridzināja kā nākas – uzvilka publiku, kura labprāt bļāva, kliedza Jes un Nou. Pie mums viņam klātos smagāk, ar mūsu vēso Baltijas temperamentu. Delfīni nepievīla – lēkāja visādos veidos, vicināja astes uz visām pusēm, un pat peldēja ar asti uz augšu. Vadītājs īpaši atzīmēja, ka cilvēki, kas šova laikā strādā ar delfīniem, pārējā laikā vāc, mazgā un tīra aiz saviem zvēriņiem, tā kā tā nemaz nav tik jautra profesija, kā varētu šķist no malas.
Delfīni
Belugas
Meitene kasa belugai mēli, un tai patīk
Okeanārijā piedzimušas jau trīs belugas, kas nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka tās dzīvo uz nebēdu – baseini ir vairākas reizes lielāki par likumā prasītajiem izmēriem, tāpat kā vairums akvāriju pie Šeda. Galvenais baseins ir pat 11 miljonus litru liels – nav maz. No otras puses, tas ir tikai nedaudz vairāk par to daudzumu, ko Amazone sekundes laikā gāž lejā no sava galvenā ūdenskrituma.
Pēc tam mēs aizgājām paskatīties uz izstādi Amazon Rising, kur bez zivīm bija arī visādas indīgas vardes un koki, kas aug ūdenī. Piekāsa gan – Amazone necēlās, bet māsa miglaini atceras, ka kādā no viņas apmeklētajām vietām tāds priekšnesums esot bijis.
Kaifo
Vēl akvārijā bija Granddad, proti, Opis. Tas ir vecākais ūdens iemītnieks no visiem pasaules akvārijiem. Opis tika atvests uz okeanāriju 1933. gada pasaules izstādei. Opis ir lungfish. Smieklīgi, bet skolā es gatavoju referātu par tādām zivīm, un tāpēc nojautu, kā tas tulkojas krieviski bez vārdnīcas, ko uzskatu par diezgan lielu sasniegumu – diezin vai kāds no maniem imigrantiem to spētu. Lielākai intrigai pacentieties uzminēt, bet pēc tam pārbaudiet vārdnīcā. Tie, kuri pateica pareizi, atzīmējieties komentāros ar kliedzieniem "es zināju!" – valstij ir jāzina savi varoņi. Zivju klases nosaukumu komentāros nerakstiet – netraucējiet citiem minēt.
Opi fočēja kaut kāds kretīns ar zibspuldzi. Kaut viņš nākamajā dzīvē par zivi pārvērstos!
Vēl tur bija nodaļa ar ķirzakām, visādām dažādām – lielām un mazām, visādās krāsās, ieskaitot zilas. Maskējas labi, pamanīt grūti.
Hameleonē
Turpat varēja redzēt arī Komodo Dragon – pasaulē lielāko ķirzaku no Indonēzijas, vairāk nekā divus metrus garu. Tā ir plēsējs, un pilnīgi mierīgi var nogalināt un apēst cilvēku, lai gan nebrīvē raksturs tomēr uzlabojas. Monitoros rādīja divu tādu sugas brāļu pārošanās rotaļas – vairāk izskatās pēc godziļu kaujas.
Žēl, ka mērogs nav redzams. Ja kāds zina, kāda izmēra ir palma, tas sapratīs.
Interesanti, ka es nesen sāku skatīties BBC dokumentālo seriālu Planet Earth, tur arī bija par lielām ķirzakām, tikai tādām, kas dzīvo aukstās Japānas kalnu upēs. Seriāls ir skaists un interesants, īpaši tad, ja skaties uz 40 collu teļuka, hoho. Visiem iesaku, nokačāt var no www.torrents.ru.
Okeanārijā mēs vēl arī iekodām. Es amerikāņu vietā tur barotu tikai ar zivīm, taču viņiem šādi prikoli ir sveši, tāpēc, kā parasti, izvēlē bija vairākas franšīzes. Ēdu es salātus ar uz vietas ceptiem čipsiem - no kartupeļiem, nevis pulvera. Salāti bija tīri tā nekas, čipsi arī, bet kas ir franšīze, mūsdienās nezināt ir kauns.